Pirms kāda laika 360TV Ziņnešu veidotajā sižetā tika noskaidrots, ka Latvijas banku kontos atrodas vairāk nekā viens miljons eiro, kas pieder aizgājējiem un nav pieprasīti. Finanšu ministrija apsver iespēju veikt izmaiņas likumdošanā, lai šos līdzekļus varētu pārskaitīt valsts kasē.
Pašreizējā statistika rāda, ka katru gadu Latvijā mūžībā aiziet aptuveni 30 000 cilvēku. Tomēr mantojuma lietu kārtošana tiek uzsākta tikai aptuveni trešdaļā gadījumu, un lielākoties tikai tad, ja aizgājējam ir bijis kāds īpašums.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle skaidro, ka notāriem ir piekļuve informācijai par Latvijas kredītiestāžu kontiem, taču viņi nevar redzēt kontu atlikumus, tikai pašus kontus. Ja mantojuma lieta ir uzsākta, notārs var pieprasīt bankām informāciju par konkrētā konta stāvokli. Banka tad sniedz atbildi, vai kontā vispār ir līdzekļi un, ja ir, cik tieši.
Izrādās, problēma bieži rodas situācijās, kad aizgājēja bankas kontā atrodas nelielas naudas summas. Mantinieki, aprēķinot izdevumus, kas saistīti ar mantojuma lietas kārtošanu, nereti izlemj to nemaz nesākt, jo tas šķiet finansiāli neizdevīgi. Tāpat pastāv arī gadījumi, kad mantinieki nemaz nezina, ka aizgājējam bijis konts kādā bankā.
Izrādās, ka Latvijas bankās šobrīd ir vairāk nekā 70 000 kontu, kas pieder aizgājējiem. Kopumā uz šiem kontiem glabājas aptuveni 1 miljons eiro, taču, šķiet, šie līdzekļi nevienam nav vajadzīgi, jo mantojuma lietas netiek uzsāktas.
Finanšu ministrija pašlaik izstrādā jaunus priekšlikumus, kas paredzētu iespēju šos līdzekļus no neaktīvajiem aizgājēju kontiem ieskaitīt valsts kasē.
Kāpēc senči ticēja, ka spogulis zem gultas ietekmē mūsu likteni
Tomēr, kā izrādās, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, arī pašas bankas var pretendēt uz šo naudu, ja mantinieki neparādās un konts netiek apkalpots ilgstoši.
Kā valsts rīkotos ar šiem finanšu resursiem, ja tie tiktu iekļauti valsts kasē?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk